Vēl nesenā pagātnē bija citādāk

Vēl nesen – ap 2010. gadu – daudzu lielu uzņēmumu mārketinga stratēģija paredzēja to, ka par reklāmu internetā nav jāmaksā. Un tiešām, kādēļ būtu jāmaksā par klikšķi, ja interneta vide ir bezmaksas resurss (šeit būtu nodalāms pats pieslēpuma pakalpojums). Tam iepretī bija lielo digitālo mediju platformas ar reklāmas laukumu izcenojumiem virs 1000 latu (1440 EUR) par baneri – uzmanību – DIENĀ! Respektīvi – pastāvēja milzīga viedokļu polarizācija – bija tādi, kuri nebija gatavi veltīt pat centu reklāmai internetā, bet līdztekus tam bija tādi, kuri prasīja milzīgāko atlīdzību par reklāmu savā resursā.

Kas  ir mainījies?

Šobrīd, kad lielākā daļa reklāmas ir pārvietojusies digitālajā vidē, bet kopš 2019. gada ir pilnība pārspējusi parastās reklāmas apjomu. jo reklāmas tirgu ir okupējuši starptautiskie magnāti Google un Facebook.  Neskatoties uz to, joprojām mēdz parādīties viedokļi, ka samaksa jāveic tikai par organiskās plūsmas veidošanu. Piemēram, par digitālu saturu sociālo tīklu komunikācijā, kas pēc tam pats izplatīsies.  Tās ir dažādas memes, asprātīgi mūzikas klipi, emocionāli video utt.. Šobrīd ir mazinājusies infografikas loma, bet arī tā ir viena no šīm satura formām, kuras uzdevums būtu organiski izplatīties.

Tad kur ir problēma? Mārketeri varētu vairāk ieguldīt satura ražošanā un viss notiek!

Tad kādēļ būtu jāmaksā par klikšķi?

Lai saprastu jautājuma būtību, ir jāatšķir klikšķi ko piegādā sociālo tīklu reklāma Facebook, Instagram, LinkedIn, Youtube, Twitter un citur kā arī tādās meklētājprogrammas kā Google, no tās reklāmas, kas veidojas no portālos un mājaslapās izvietoto baneru lokālajās sistēmās.

1. Tiem tiek pilnīgi atšķirīgi aprēķinātas izmaksas;

2. Portālu lokālajām sistēmām nav uz auditorijas atlasi orientēta algoritma.

Runājot par to, kādēļ būtu jāmaksā par klikšķi ir jāsaprot, ka patiesībā šai maksas pakalpojumā svarīgākais ir nevis pati samaksa par klikšķi, bet par to, cik kvalitatīvi tiek nomērķēta mērķauditorija. Tieši šo mērķauditorijas atlases atšķirību arī ir iespējams salīdzināt starp maksas un organisko satura izplatīšanās metodēm.

Maksa par klikšķi sasniedz lietotāju ārpus informatīvā burbuļa

Piemēram, sociālajos tīklos saturs organiski sasniedz pēc saistītās auditorijas principa. Tā ir sekotāju daļa un neliela daļa sekotāju-sekotāju. Būtībā, šaura, izolēta informatīvā telpa. Ir jāņem vēra, ka, jo uzņēmuma piedāvājums ir orientēts uz B2B segmentu, jo burbulis ir izolētāks.  Līdz ar to, sociālais konts nodrošina komunikāciju ar daļu esošās auditorijas, kā arī parāda to, ka tas ir dzīvs izpētes fāzē. Tomēr, postīšana laika joslā ir maz efektīva produktu kampaņās, jo var būt ļoti tālu no reālā patērētāja. Tai pašā laikā maksas reklāma ir jau sākotnēji orientēta uz noteiktā kārtā atlasītu mērķauditoriju. Līdz ar to, ja kāds uzdod jautājumu “kādēļ būtu jāmaksā par klikšķi?”, tad mūsu atbilde būtu tādā:

Samaksas par klikšķi piešķir jēgu kampaņai un nodrošina mērķu sasniegšanas efektivitāti !

Izdariet secinājumu, cik nozīmīgi tas lai satura mārketings sasniedz nepieciešamo mērķauditoriju un veicina tos reklāmguvumus (conversion), ko esat iecerējuši ar savām mārketinga aktivitātēm sasniegt? Jā! Tieši tā! Tas ir pats svarīgākais. Tieši šim ir pakļauti maksas algoritmi. Tādēļ arī maksas kampaņas ir pašas efektīvākās un no tām atteikties būtu lielākā kļūda kampaņas plānošanā.

Kopsavilkums

Šī raksta galvenā tēze, ko mēs ar to velējāmies pateikt ir, maksas reklāmu algoritmi sasniedz kvalitatīvāku lietotāju, no citiem informatīvajiem burbuļiem. Tas ir iemesls kādēļ maksa par klikšķi nodrošina augstu efektivitāti e-komercijā! Tas ir iemesls, kādēļ ir jāiekļauj maksas reklāmas digitālajā vidē uzņēmuma marketingā!