Blog Details

  • Home
  • Ilze Tenase: Mājaslapas lietojamība skaitļos
Mājaslapas lietojamība - Ilze Tenase - aģentūra Zīle
Arno Marnics 15 augusts, 2018 0 Comments

Ilze Tenase: Mājaslapas lietojamība skaitļos

Mājaslapas lietojamība bija viens no interesantākajiem tematiem 2018. gada 26. jūlijā, Rīgā, K.K. fon Stricka villā norisinājās žurnāla Kapiltāls veidota konference Marketing Shake. Kopumā, visas dienas garumā uzstājās 13 nozares pārstāvji ar saviem iedvesmas, pieredzes, pētījumu un citiem stāstiem. Tas tiešām bija lielisks pasākums, kuru iesakām ikvienam marketinga specialistam Latvijā. Lietojamības (UX) speciālistes Ilze Tenases ziņojumā galvenā tēma bija  mājaslapas lietojamība, kas balstījās viņas pašas un kolēģu veiktajā pētījumā. Piebildīsim, ja lasītājam nav skaidrs, kāpēc par to ir vērts runāt, tad reklāmguvumu līmeņa optimizēšana (CRO) ir tas, kur piedalās mājaslapas lietojamības uzlabošana.

Atvērtie meklēšanas lauki mājaslapā

Pastāv jautājums, vai atvērtos meklēšanas laukus  lieto tikai datoru lietotāji, vai to dara arī izmantojot mobilās lietotnes? Izpētot mājaslapu ar 100’000 unikālajiem lietotājiem mēnesī, tika konstatēts, ka līdz ar viedtālruņa popularitāti ir mainījusies mājaslapas lietojamība. Šobrīd, atvērtā meklēšanas lauka lietošana notiek vienlīdzīgi izmantojot gan datoru, gan mobilo lietotni, kas netika novērots vēl pirms neilga laika.Pētot meklēšanas rezultātu pieprasījumus preču tirgotāja mājaslapā ar 300’000 unikālajiem lietotājiem, tika konstatēts, ka biežāk meklēšanas ieraksti saistās ar precēm, kas nav sortimentā. Līdz ar to, katram mājaslapas īpašniekam vajadzētu izpētīt uzkrātos datus un izanalizēt tos. Iespējams, tas var pavērt ceļu uz jaunu piedāvājumu,  vai arī pielāgot meklēšanas rezultātus ar alternatīvu preci.

Mājaslapas lietojamība veicot autorizāciju tajā

Interesanti rezultāti atklājās pētot apmeklētāju autorizācijas paradumus. Pirmajā gadījumā tika apskatīta mājaslapa ar 350’000 unikālajiem lietotājiem un 5’000’000’000 klikšķu gadā. Šajā lapā tiek izmantotas trīs autorizācijas metodes: (1) parastā, ar e-pastu un paroli, (2) ar bankas autorizācijas piekļuvi un (3) EiD karti. Tas, kas šai lapai nav ieviests, nav reģistrācijas ar sociālajiem tīkliem. Pētījuma rezultātā atklājās, ka populārākā autorizācijas metode ir parastā – ar e-pastu un paroli. Nākamā, pēc popularitātes ir ar bankas autorizāciju, kas pamazām pieaug līdz ar tās ērtumu. Savukārt, EiD karte ir  vismazāk lietotā. Iespējams, ja būtu sociālo tīklu autorizācijas metode, tad tā varētu būt pats populārākais veids.Tika pētīts arī tas, kādu ceļu uz reģistrēšanos izvēlas lietotājs – (1) poga (sign in) uz reģistrācijas lapu, vai arī (2) atvērto lauku reģistrācija pirmajā lapā. Vērojot lietotāju uzvedību atklājās, ka tie nebaidās no lieka soļa (klikšķa) un biežāk izvēlas tieši pogu, nevis ieeju caur atvērtajiem laukiem.

Dalīšanās pogu lietojums

Nereti pie dažādiem rakstiem un ziņām ir redzamas dalīšanās (share) izvēlnes. Pētot mājaslapu ar  350’000 unikālo lietotāju mēnesī, kur izvēlne “dalīties” atrodas gan uzreiz aiz virsraksta, gan zem teksta, atklājās, ka izvēlne aiz virsraksta tiek lietota 2/3 gadījumu, bet lapas lejasdaļā izvietotās – atlikušo 1/3 no visām “dalīšanās” reizēm. Lai cik tas amizanti neliktos, bet mājaslapas lietojamība parāda to, ka apmeklētāji paļaujas uz virsraksta precizitāti un saturu, īpaši neiedziļinoties raksta saturā.Savukārt, pētot bloga tipa mājaslapu, kur “dalīšanās” poga izvietota uz slīdoša paneļa lapas labajā pusē un visu laiku ir acu līmenī, izrādījās, ka tā tika izmantota tikai 0,07% lapas apmeklējuma gadījumos. Tas pirmām kārtām saistīts ar saturu – lietotāji aktīvi dalās ar informāciju, kas ir svarīga “šeit un tagad”, un būtiski atšķiras no sociālo ziņu dalīšanās paradumiem. Tādēļ šo izvēļņu integrēšana pirmām kārtām ir saistīta ar saturu.

Baneru slaidrādes efektivitāte

Nereti atverot mājaslapu, pirmais, ko ierauga lietotājs ir baneru slaideris ar vairākiem tematiskajiem baneriem, kuri nomaina viens otru. (Šajā gadījumā tiek domāts par baneriem, kā dizaina elementu, nevis tiem ko kas parādās ziņu portālos kā banneru reklāma.) Pētot mājaslapu ar 200’000 unikālajiem lietotājiem mēnesī, kurā ir iestrādāts 5-cu baneru slaideris, atklājas, ka 90% lietotāju apskatīja tikai pirmos 3. Vai precīzāk ar lejupejošu dinamiku no pirmā uz pēdējo, bet atalkušie 10% sadalījās starp 4. un 5.. Tas nozīmē, ka būtībā, ja ir vēlēšanās integrēt šādu slaideri, tad  tajā jābūt ne vairāk par 3 baneriem un to eksponēšanas laiks ar nomainās laiku jāsalāgo tā, lai nav nedz par ilgu, nedz par ātru.

Sākumā atgriešanas poga un pirmās lapas iekārtojums

Izpētot skrullējamu mājaslapu ar 3 līdz 4 ekrānu izmēru un analizējot 1’700’000 lapas skatījumus, sākumā atgriezšanās pogu izmantota tikai 0,07% gadījumu, kas liecina, ka tāda izvēlne netiek lietota un no tās ir jāatbrīvojas.Pētot lietotāju uzvedību attiecībā uz pirmās lapas iekārtojumu, tika izvēlētas divas dažādas mājaslapas ar “vienas lapas” formu, kas atšķiras ar to, ka: (1) dizains, kas aizpilda precīzi visu ekrānu un satur “aicinājuma uz rīcību” pogu, lai ietu zemāk, bet (2) no apakšas nedaudz parādīja jau nākamā ekrāna daļu, tādējādi nepārprotami demonstrējot skrullēšanas iespējas. Salīdzinot datus, tika konstatēts, ka pirmajā gadījumā tikai 6% apmeklētāju nonāca līdz apakšai, bet otrajā – 50%. Tas apliecina, ka lietotājam vēlama nepārprotama norāde uz to, ka lapa ir skrullējama, pretējā gadījumā viņam neveidojas asociācija ar to. Tādēļ lietojamības speciāliste ieteica pirms pielāgošanas, dizainu pārbaudīt uz populārākajiem ekrānu izšķirtspējām, jo dizains var atšķirties. 

Arno Marnics

Mārketinga speciālists, seo speciālists, sem speciālists, facebook speciālists, mārketinga stratēģis, fotogrāfs, pedagogs, publicists, vizuālas komunikācijas speciālists.

Leave Comment